Urīnviela

Kas ir urīnviela pienā?

Piens un piena produkti ieņem svarīgu vietu cilvēka uzturā. Govs piens satur apmēram 87% ūdens un 13% sausnas. Pienā identificēti aptuveni 250 ķīmiski komponenti. Svarīgākie piena ķīmiskā sastāva rādītāji ir proteīns, tauki, ogļhidrāti un minerālvielas.

Pienā esošais kopējais proteīns (~3.3%) sastāv no olbaltumvielām (~95%) un slāpekli saturošas neolbaltumvielu daļas (~5%). Viena no neolbaltumvielu sastāvdaļām ir urīnviela (Depeters and Cant, 1992).

Urīnviela ir slāpekli saturošs ķīmisks savienojums, kurš rodas slaucamo govju vielmaiņas procesā nierēs un aknās no amonjaka un to caur nierēm, urīnu, kā arī ar siekalām un pienu izvada no organisma. Urīnvielas saturs šajos sekrētos ir atkarīgs no proteīna un enerģijas nodrošinājuma organismā. Augsts olbaltumvielu līmenis pie normāla enerģijas nodrošinājuma, tāpat kā normāls olbaltumvielu līmenis pie zema enerģijas nodrošinājuma, noved pie paaugstināta urīnvielas satura pienā (Geerts et al, 2004).

Urīnvielas daudzums pienā raksturo, cik pilnvērtīgi dzīvnieks pārstrādā proteīnu un cik optimāli ir vielu maiņas procesi tā organismā. Šis rādītājs ir svarīgs dzīvnieka veselības un ēdināšanas kvalitātes noteikšanai.

Optimālais piena urīnvielas daudzums

Urīnvielas pārprodukcija saistīta ar neefektīvu proteīna izmantošanu slaucamo govju ēdināšanā un dažos gadījumos var būt saistīta ar ganāmpulka atražošanas samazinājumu. Lielākā daļa no saražotās urīnvielas nonāk uzreiz urīnā, bet kāda daļa nokļūst pienā. Mūsdienu testēšanas iespējas pieļauj urīnvielas daudzuma noteikšanu pienā, kas parāda urīnvielas līmeni govs organismā bez asins paraugu ņemšanas. Paraugus var ņemt no individuālo govju piena vai koppiena, jo tā ir vienkāršāk un lētāk, tāpēc daudzās Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs tāpat kā piena tauku un olbaltumvielu saturs tiek kontrolēts ikmēneša piena pārraudzības analīzēs, un tiek izmantots kā govju sabalansētas ēdināšanas rādītājs. Eiropā par normālu urīnvielas daudzumu pienā uzskata 15 līdz 30 mg/dl (Oudah, 2009).

Piena urīnvielas daudzums parasti tiek izteikts procentos vai mg/dl (dl ir saīsinājums no decilitriem, kur 10dl ir ekvivalents 1 litram). Zems līmenis - 15mg/dl, liecina par zemu kopējā proteīna daudzumu uzturā. Augsts urīnvielas līmenis ir lielāks par 30mg/dl (Bijgaart, 2003). Proteīna pārpalikums uzturā norāda uz iespējamām veselības un/vai ēdināšanas problēmām, kurām zemniekam vajadzētu pievērst uzmanību.

Faktori, kas ietekmē piena urīnvielas daudzumu

Veiktie pētījumi izskata daudzu faktoru ietekmi uz piena urīnvielas daudzumu. Svarīgākie no tiem ir:

Proteīna pārpalikums vai trūkums barības devā
Šķirne
Svars
Izmaiņas ķermeņa uzbūvē (kondīcija)
Laktācija
Laktācijas fāze
Gada laiks
Veselības stāvoklis
Ūdens pieejamība

Pētījumu rezultāti parāda, ka urīnvielas un proteīna izmaiņas ir atkarīgas no tehnoloģijas un turēšanas apstākļiem, kas savukārt raksturo arī ēdināšanas atšķirības (Eiche et al, 1999).

Laktācijas laikā, īpaši tās sākuma fāzē, ļoti svarīgi sabalansēt enerģiju un proteīnu, lai neparādītos gremošanas traucējumi, kuru rezultātā ir samazināts izslaukums, tauku un olbaltumvielu saturs pienā, apgrūtinātas atražošanas funkcijas. Pēc govs atnešanās pirmās nedēļas beigās sākas negatīvās enerģētiskās bilances periods, kad piena veidošanās notiek straujāk nekā ir govju barības sausnas uzņemšanas spējas, līdz ar to netiek nodrošināta govju vajadzība pēc enerģijas (NG-KWAI-Hang et al, 1987).

Kā izmantot urīnvielas analīzes rezultātus

Ja izmanto koppiena paraugu piena urīnvielas satura noteikšanai, var iegūt nepilnu skatījumu par ēdināšanu ganāmpulkā. Lietderīgi urīnvielu noteikt atsevišķām govīm (katrai ražības grupai) ne tikai koppienā, jo problēma var būt tieši labākajām, ražīgākajām ganāmpulka govīm. Ja lielā saimniecībā ir vairākas slaucamo govju ražības grupas un tās tiek ēdinātas pēc dažādām barības devām, tad, konstatējot koppienā urīnvielu, nebūs zināms, kuras govju grupas ēdināšana jāpārkārto. Nosakot piena urīnvielas daudzumu individuālo dzīvnieku piena paraugos, rezultāti ir efektīvāki. Šajā situācijā piena urīnvielas analīzi var izmantot kopā ar citiem pierakstiem, kas iespējams disbalansē ganāmpulka ēdināšanu un izmantot barības devas noteikšanai.

Urīnvielas daudzuma novirzes no normas var parādīt apsēklošanas problēmas. Notiek debates par urīnvielas noteikšanas slieksni un daudzuma līmeni, kas vēl var liecināt par citām iespējamām problēmām.

Piena urīnvielas daudzuma novirzes no optimāla

Ja ir zems urīnvielas daudzums - šajā situācijā vēlamo izslaukuma pieaugumu var panākt ar papildus proteīna izēdināšanu. Situācijā, kad urīnvielas līmenis ir augsts un dzīvnieks zaudē ķermeņa kondīciju laktācijas fāzes sākumā, ieteicams pārbaudīt kopējo proteīna daudzumu barībā. Ja proteīna daudzums ir pieņemams, nepieciešams koriģēt enerģijas deficītu barībā, pievienojot enerģijas avotu, piemēram, graudi vai cukurs.

Ja ir augsts piena urīnvielas daudzums un dzīvnieks nezaudē ķermeņa kondīciju, visticamāk, ka tas nav saistīts ar kādu problēmu, bet tikai ar neefektīvu proteīna izmantošanu uzturā. Lai optimizētu proteīna barības izmantošanu, būtu ieteicams samazināt sagremojamā proteīna un/vai kopproteīna daudzumu un palielināt fermentētas enerģijas daudzumu esošajā devā (Cushnahan, 2003).

Kāpēc noteikt urīnvielu pienā?

Urīnvielas daudzums pienā raksturo, cik pilnvērtīgi dzīvnieks pārstrādā proteīnu.
Cik optimāli ir vielu maiņas procesi dzīvnieka organismā.
Svarīgi dzīvnieka veselības un ēdināšanas kvalitātes noteikšanai.
Iespējams novērtēt vides piesārņojumu ar amonjaku.

Veiciet urīnvielas satura analīzi Jūsu ganāmpulkā reizē ar pārraudzības analīzēm katram dzīvniekam. Pirms veikt kādas izmaiņas ēdināšanā, izvērtējiet analīžu rezultātus kopā ar Jūsu ganāmpulka ēdināšanas konsultantu. Zemnieks ir ieinteresēts izmantot piena urīnvielas daudzumu kā uztura menedžmenta palīglīdzekli. Izrēķiniet sastādīto urīnvielas līmeni gada griezumā un izveidojiet standartu savam ganāmpulkam. Šī līkne var būt lietojama turpmākajos gados, lai būtu iespēja savlaicīgi konstatēt iespējamās novirzes no normas.

Urīnvielas daudzumu pienā ar akreditētu metodi iespējams noteikt SIA „Piensaimnieku laboratorija” Institūta iela 1, Ulbrokā, papildus informācija pa tālr.: 67910751 un www.pienslabs.lv

*Rakstā izmantoti sekojošu autoru darbi: Bijgaart van den H.; Cushnahan, A.,; Depeters, E. J., Cant, J. P.; Eicher, R., Bouchard, E., Bigras-Poulin, M.; Geerts, N. E., De Brabander, D. L., Vanacker, J. M., De Boever, J. L., Botterman S. M.; NG-KWAI-Hang, K.F., Hayes, J.F., Moxley, J.E., Monardes, H.G.; Oudah, EZM.

D. Ruska, SIA „Piensaimnieku laboratorija”